Slimās būves sindroms – simptomi un profilakse

Mūsu platuma grādos cilvēki vidēji līdz pat 95% no dienas pavada iekštelpās. Diemžēl īpaši satraucošs šis fakts ir tāpēc, ka 80% no ēkām ir paaugstināts mitruma, pelējuma, kaitīgu izgarojumu vai putekļu daudzums, kas apvienojumā ar nepietiekamu ventilāciju kļūst bīstams cilvēka veselībai. Šādos gadījumos var runāt par slimās būves sindromu.

 “Ikdienas praksē ļoti bieži nākas saskarties ar pacientiem, kuru alerģijas saistāmas tieši ar iekštelpu gaisu. Kaitējumu veselībai vienlīdz spēj nodarīt gan pārlieku liels mitrums, gan arī sausums,” stāsta alergoloģe Ieva Cīrule. “Diendienā uzturoties telpā, kuras gaisā ir paaugstināta ķīmisko un kaitīgo vielu koncentrācija, tiek kairināti elpceļi un to gļotāda, kas savukārt padara uzņēmīgāku pret baciļiem – pavājinās imunitāte, paaugstinās uzņēmība pret saslimšanām. Nākotnē tas atstāj iespaidu arī uz pēcnācēju veselību, kas šo problēmu saasina vēl vairāk.”

Par slimās būves sindroma kaitējumu veselībai var liecināt klepus, asarojošas acis, elpas trūkums, kas raksturīgi, uzturoties tieši konkrētās telpās – skolā, darbavietā vai mājās. Tāpat cilvēkus bieži piemeklē arī migrēnas lēkmes, grūtības koncentrēties. Pastarpināti attīstās dažādas neirozes, problēmas savstarpējā komunikācijā. No slimo būvju sindroma izraisītiem simptomiem cieš gan pieaugušie, gan bērni. Kaut arī bērnu organisms var reaģēt ātrāk, izpausmes ir līdzīgas. Riska grupā ir arī cilvēki, kuriem jau ir alerģijas, un tie, kuriem ir kādas hroniskas slimības.

Kā veidojas slimās būves sindroms?

Secinot, ka slikta pašsajūta rodas tieši konkrētā būvē un telpās, ir būtiski censties noskaidrot, kas tieši to izraisa. Viens no veidiem, kā to darīt, ir gaisa kvalitātes un plūsmas tests, ko veic Darba drošības un vides veselības institūts. Visbiežāk ēkās, kurās cilvēki izjūt veselības pasliktināšanos, konstatējamas baktērijas, sēnītes un vīrusi, putekļi un putekšņi, slikta ventilācija, gāzes pavardi, kamīni. Tāpat konstatējamas arī ķīmiskas vielas, kas izdalās no dažādām ierīcēm, mēbelēm, līmēm, krāsām, saistvielām, būvmateriāliem, u. c., tāpēc par slimās būves sindroma profilaksi jo īpaši nepieciešams domāt jau mājokļa būvniecības, remonta vai iekārtošanas laikā.

Būvinženieris un inženierzinātņu doktors Juris Biršs atklāj vienu no piemēriem, kā var veidoties slimās būves sindroms. Piemēram, būvobjektā tiek izmantots monolīts betona pārsegums, kura biezums ir 200 mm. Latvijas klimatiskajos apstākļos betons uzņems no apkārtējās vides vairāk ūdens mitruma, nekā spēs atdot, jo izteikti darbosies betona kapilārā kondensācija. Ja virs betona veidos jebkāda veida nepārtrauktu segumu, tas tiks pakļauts mitruma fizikālai un ķīmiskai iedarbībai, kas var radīt seguma materiāla deformācijas, materiāla ķīmisku sadalīšanos, un rezultātā gaisā nonāk cilvēka veselībai kaitīgi, alerģiski savienojumi.

Ja netiek izmantots starpslānis, bet grīdas segums līmēts tieši uz betona virsmas, starp šim divām materiālu kārtām var rasties ūdens tvaikus necaurlaidīga vide, kas ir ideāla vieta sārmu ķīmiskai reakcijai ar līmvielām – sāk izdalīties butanols, alkaloīdi un gaistošas organiskās vielas.

Slimās būves sindroma profilakse:

·         Telpas ventilācija – vai telpu ir iespējams regulāri izvēdināt, ielaižot svaigu gaisu. Ja telpā ir kondicionētājs – vai tas tiek regulāri iztīrīts, neļaujot uzkrāties mikrobiem.

·         Apdares un būvniecības materiāli – vai tiek izmantoti atbilstoši norādēm (ievēroti žūšanas, nostāvēšanās laiki, izmantoti atbilstoši izolācijas materiāli, grīdu segumiem – ieklāts izlīdzinošais starpslānis); vai par to ietekmi uz telpas gaisa kvalitāti ražotājs ir veicis testus un uzņemas atbildību.

·         Materiālu kvalitāte – būtiski iegādāties maksimāli saudzīgāku materiālu ar minimālu kaitīgo izgarojumu kvantitāti un izgarošanas laiku. Tāpēc tiem, kuri uzsāk telpu izbūvi vai remontu, jāseko līdzi arī tam, lai apdarē un būvniecībā izmantotajiem būvmateriāliem un to sistēmām ražotājs ir veicis testus par to ietekmi uz gaisa kvalitāti un uzņemas par to atbildību.

·         Telpas iekārtojums – maksimāli jāizvairās no materiāliem, kuri vairo putekļu rašanos. Materiāliem jābūt arī viegli kopjamiem.

·         Telpas uzkopšana – telpa regulāri jāuzkopj, atbrīvojot to no putekļiem un netīrumiem, lietojot pēc iespējas saudzīgākus tīrīšanas līdzekļus.

 


Reklāmraksti