Māris Narvils: Īpaši bīstams kailsals var kļūt Kurzemes pusē; var glābt mulča

Silto ziemu pakāpeniski nomaina vēsāks laiks, līdz ar ko spēkā pieņemas kailsals, kas negatīvi var ietekmēt dažādus augus. "Īpaši bīstams kailsals var kļūt Kurzemes pusē, kur sniega nav vispār vai tas nenosedz augsnes virskārtu," uz laikapstākļu ietekmi norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Ja sniega nav un aukstums turpinās, kailsals ir bīstams vairāku iemeslu dēļ: sasalstot augsnes virskārtai un salam turpinoties, sasaluma zona iet dziļāk augsnē. Sevišķi nelabvēlīgi apstākļi var izveidoties, ja salu pastiprina auksts vējš, – tad sasaluma slānis var palielināties vēl straujāk, un augu sakņu sistēma nepaspēj pielāgoties, skaidro speciālists.

Bīstamību šādā situācijā rada tas, ka augsnes virskārtai sasalstot un pieturoties vējam, tā mitrumu zaudē tik strauji, ka augsnes virskārta sāk plaisāt un sasaluma slānis sarausta augu sakņu sistēmu, un tie var iet bojā.

Ziemcietēm, daudzgadīgiem dārzeņiem ir iespējams palīdzēt, izmantojot mulču, iesaka  M. Narvils. 

Mulčējot augus ziemai, jāplāno 8–12 cm biezs mulčas slānis. Derēs gan sausas koku lapas, frēzkūdra, salmi un siens, gan koku zāģskaidas, ēveļskaidas, šķelda.

Mulču var likt arī uz jau sasalt sākušas augsnes virskārtas, – tā sasalšanu vai nu palēninās vai apstādinās. Mulču var likt katram augam individuāli vai, ja mulčas materiāla ir daudz, mulčē visu apdobes sleju – ilggadīgiem augļu koku un ogu krūmu stādījumiem.

Būtiski iegaumēt, ka mulču nekad nedrīkst likt līdz ar augu sakņu kaklu, jo, uzsniegot sniegam, apakšā var kļūt tik silti, ka sakņu kakls vienkārši izsutīs un augs aizies bojā.

Sala jutīgām kultūrām drošākais mulčēšanas veids ir pilnībā noklāt platību vainaga projekcijā uz zemes, vidēji izturīgām – pusi no vainaga projekcijas, bet sala noturīgām kultūrām – pēc apstākļiem.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas