Stabilitāti dod daudzveidība

Viesu nams ''Bajāri'' ir viens no objektiem, pēc kuriem atpazīst Rucavas novadu. Tā saimnieks Otomārs Ozols smejas, ka tūrisms ir dzīvesbiedres bizness, kam viņš tikai izīrējot telpas. Viņš pats pirms septiņiem gadiem aizsācis lauksaimniecības nozari – gaļas liellopu audzēšanu. Abi strādā arī algotu darbu un spēj visas jomas apvienot. Daudzveidība dod vērtību, ko nespēj viena vien, – stabilitāti.

Pieprasījuma netrūkst

Tuvāk pie mājām ganās jaunās gotiņas, jo tās vairāk jāpieskata, īpaši laikā, kad dzimst teliņi. Tikai reizi bijis tā, ka govs nespēj piedzemdēt. Ar tīršķirņu ‘Limuzīns’ un ‘Šarolē’ vaislas buļļiem krustotās govis esot izturīgas.

Protams, liellopu audzēšana ir arī risks. Atbirums dažādu iemeslu dēļ esot ap desmit procentiem. Sākumā bijis arī pieredzes trūkums, to saimnieks gūstot galvenokārt no savām kļūdām. Saimniecība atrodas tuvu Rucavas centram, un reiz pieci buļļi aizstaigājuši līdz pat baznīcai.

Ar realizāciju gan problēmu neesot – jo lielāks ganāmpulks, jo vairāk iepirkuma piedāvājumu. Gadās jau, ka solītais netiek maksāts, atrodot kādu formālu iemeslu.

Lopiem galvenais – lai pietiek barības. Saimniecībā iegādāta lopbarības sagatavošanas tehnika, bet vēl vajadzīgi svari lopu svēršanai, žogs to gūstīšanai. Zemi O. Ozols nomā no sešiem īpašniekiem, pašam pieder vien puse no apsaimniekotajiem 76 hektāriem.

Saimniecību modernizē

Saimnieks ir gandarīts, ka izdevies realizēt ES projektu saimniecības modernizācijai. Iegādāts traktors, pļaujmašīna, prese. Apsaimniekotā zeme par sešiem hektāriem pārsniedz robežu, kas šķir mazos un lielos zemniekus, tāpēc vajadzējis tikt pāri sarežģītākiem nosacījumiem. Pirmajā projektu konkursa kārtā palicis ''zem strīpas''.

Šogad saimniecība ieguvusi bioloģisko sertifikātu. Lai šajā nišā noturētos, jānodrošina ieņēmumi 200 eiro uz hektāra no lauksaimnieciskās ražošanas. Šādu summu var nodrošināt, gadā nododot ap 20 lopu, turklāt tā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugusi. Ja to nevar pavilkt, maksājumus kā bioloģiskais saimnieks saņemt nevar.

O. Ozols spriež, ka daudzi zina atbalsta naudas plūsmu izmantot savā labā, bet ''latvietis parastais, kas strādā godīgi un patriotiski'', tā nemākot.

Pieturas punkts ''gājputniem''

Braucot cauri Rucavas novadam, vērojams, ka gaļas liellopu ganāmpulku tajā daudz. O. Ozols teic, ka pirms septiņiem gadiem tā vēl nav bijis. Iespējams, dažam šķietot, ka tas ir viegls lauku bizness. Šajā ziņā lopkopību varot salīdzināt ar tūrismu – atdeve nāk ar laiku. Pirmos trīs gadus jārēķinās, ka būs pa nullēm.

Viesu māju ''Bajāri'' apmeklē galvenokārt Latvijas iedzīvotāji. O. Ozols spriež, ka Rucava ir stratēģiski izdevīga vieta, jo piestāj daudzi tūristi no Vidzemes un Latgales – viņi te pārnakšņo un nākamajā dienā dodas tālāk uz Lietuvu. Varot just, kad tur atvērti populārākie izklaides objekti. ''Esam kā pieturas punkts gājputniem,'' smejas saimnieks. Ierodas arī velotūristi.

''Vienmēr esam domājuši, ko darīt papildus,'' atklāj O. Ozols. Ja kaut kas nav sanācis, tad nenožēlo, jo iegūta pieredze. ''Galvenais – justies stabili. Latvijā nenotiek strauja attīstība tādēļ, ka nav stabilitātes sajūtas.''

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Pievieno komentāru

Rucavas novadā